Vadības Vēsture, Tās Galvenās Skolas Un Attīstības Posmi

Satura rādītājs:

Vadības Vēsture, Tās Galvenās Skolas Un Attīstības Posmi
Vadības Vēsture, Tās Galvenās Skolas Un Attīstības Posmi

Video: Vadības Vēsture, Tās Galvenās Skolas Un Attīstības Posmi

Video: Vadības Vēsture, Tās Galvenās Skolas Un Attīstības Posmi
Video: Skolotajs: Tas ir mīts, ka skolās nemāca Latvijas vēsturi 2024, Aprīlis
Anonim

Vadīšanas, menedžmenta māksla radās senos laikos. Pirmais vadības kā vienas no cilvēka darbības apraksts ir atrodams sengrieķu filozofa Sokrata darbos.

Vadības vēsture, tās galvenās skolas un attīstības posmi
Vadības vēsture, tās galvenās skolas un attīstības posmi

Vadības vēsture

Saskaņā ar daudziem avotiem, kas saglabājušies līdz šai dienai, vadība parādījās pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Aizvēsturiski cilvēki dzīvoja izkaisīti, un viņiem pašiem nebija īpaši jāpārvalda sava darbība. Viņu galvenais mērķis bija izdzīvot vissmagākajos dabas apstākļos. Nepieciešamība pēc pārvaldes parādījās, kad senie cilvēki sāka apvienoties ar ciltīm.

Lēmumu pieņemšanas, konfliktu risināšanas un vainīgo biedru notiesāšanas funkcijas pārņēma vadītājs. Paplašinoties sociālajām cilvēku grupām, radās nepieciešamība sadalīt viņu darbu. Tomēr kļuva arī nepieciešams, lai darbaspēku kontrolētu no ārpuses. Šajā laikā parādījās pirmie cilvēku grupas pārvaldīšanas rudimenti, kas tika sadalīti pēc profesionālās ievirzes.

Mūsdienu vadība parādījās pēc rūpnieciskās revolūcijas, kas notika septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā gadsimtā. Tajā laikā Eiropā parādījās pirmās nozares, kurām bija nepieciešami profesionāli vadītāji un vadītāji. Pati vadības zinātne veidojās XIX gadsimta beigās. Šajā periodā parādījās pirmie pētnieku darbi, kas bija veltīti šāda veida darbībai.

Galvenās skolas un vadības attīstības posmi

Vadību kā profesionālu darbību pirmo reizi aplūkoja amerikānis Touns G. ziņojumā, kas tika sagatavots Inženieru un mehāniķu biedrības sanāksmei. Šajā pasākumā viņš pirmo reizi teica, ka sabiedrībai vajadzētu apmācīt kompetentus vadības speciālistus.

Divdesmitā gadsimta ekonomiskās doktrīnas attīstības laikā tika izveidotas 5 vadības skolas: zinātniskās vadības skolas (dibinātājs Teilors F.), administratīvās skolas (dibinātājs francūzis Fayol A.), kvantitatīvās skolas (dibinātājs Thompson D. un Ackoff G.), biheiviorisma skolas (dibinātājs Bernard C.), cilvēku attiecību skola (dibinātājs Mayo E.).

Pārvaldības vēsturē ir arī pieci galvenie posmi. Pirmais posms ir 20. gadsimta sākums, laiks, kad dzima zinātniskās vadības skola. Administratīvās skolas parādīšanās iezīmēja otro attīstības posmu 20. gadsimta pirmajā desmitgadē. Šajā laikā finanšu pārvaldība parādījās Amerikas Savienotajās Valstīs. Piekto posmu raksturo organizatoriskās struktūras izveide uzņēmumos. Astoņdesmitajos gados sāka attīstīties datortehnika un automatizēta ražošana.

Ieteicams: